Saskaņā ar politikas norādījumiem, līdz 31. maija beigām izkliedētā fotoelektriskā tirgus ir iegājis jaunā attīstības ciklā.
Pašlaik no 17 provinces decentralizētajiem fotoelektrisko elementu pārvaldības pasākumiem, kas ir izdoti vai ir iekļauti publiskas apspriešanas projektā, 11 provinces pieprasa, lai vispārējo rūpniecisko un komerciālo lietotāju pašu patēriņa īpatsvars būtu 50–90%, savukārt tikai 6 provinces šādu prasību vēl nav noteikušas.
Ņemot vērā 136. dokumenta kontekstu, pat projektos, kas ļauj pilnībā pieslēgties tīklam, elektroenerģijas cenas arvien vairāk samazināsies.
Nākamajā solī, izkliedētajā fotoelektrisko elementu tirgū, patēriņš ir kļuvis par galveno faktoru projektu īstenošanā. Tradicionālie jumtu un kanālu resursi pakāpeniski pāriet uz attīstības modeli, kas koncentrējas uz slodzes patēriņu, un ieņēmumiem steidzami jāatspoguļo lielāka pievienotā vērtība.
Divvirzienu patēriņa un elektroenerģijas cenu pieaugums
Jaunajos decentralizētās fotoelektriskās enerģijas pārvaldības pasākumos paredzētā pilnīga tīkla pieslēguma atcelšana komerciālajai un rūpnieciskajai fotoelektriskajai enerģijai ir paredzēta, lai veicinātu decentralizētās fotoelektriskās enerģijas atgriešanos pie vietējā patēriņa attīstības principa. Apvienojumā ar pilnīgas fotoelektriskās enerģijas ienākšanu tirgū, ko veicina 136. dokuments, tas nozīmē, ka patēriņš ir ne tikai projekta īstenošanas pamatā, bet arī galvenais faktors projekta ieņēmumu līmenī.
Spriežot pēc nesenās izkliedēto fotoelektrisko projektu iepirkumu situācijas, mājsaimniecību fotoelektrisko projektu iepirkumu gandrīz nav, savukārt visi komerciālie un rūpnieciskie fotoelektrisko projektu projekti tiek īstenoti pašražošanas un pašpatēriņa, kā arī tīklā padotās pārpalikuma jaudas režīmā, un pašpatēriņa īpatsvars gandrīz vienmēr pārsniedz 50%. Elektroenerģijas cenas ir iedalītas divos norēķinu modeļos. Viens ir EMC fiksētā elektroenerģijas cena, kas svārstās no 0,25 līdz 0,5 juaņām par kWh. Otrs ir svērtā vidējā elektroenerģijas cena no lietošanas laika elektroenerģijas cenas ar atlaidi.
Salīdzinot ar vidējo fotoelektriskās enerģijas norēķinu cenu elektroenerģijas tirgū, fotoelektrisko uzņēmumu sniegtās trešo pušu elektroenerģijas tirdzniecības iestāžu sniegtās informācijas liecina, ka fotoelektriskās enerģijas vidējā darījuma cena dažādās provincēs 2024. gadā pamatā būs 0,2–0,4 juaņas par kWh, savukārt fotoelektriskās elektroenerģijas cena 2025. gadā turpinās samazināties.
Piemēram, Iekšējās Mongolijas rietumu tirgū fotoelektriskās enerģijas vidējā tūlītējā cena 2024. gadā bija 0,289 juaņas/kWh. Tomēr saskaņā ar 2025. gada maijā atklāto informāciju fotoelektriskās enerģijas vidējā tūlītējā norēķinu cena aprīlī bija 0,16 juaņas/kWh. Turklāt Dzjansu un Guandunas provincēs, kas ir galvenās decentralizētās fotoelektriskās enerģijas provinces, 2025. gadā arī bija vērojama elektroenerģijas cenu līmeņa lejupejoša tendence. Piemēram, vidēja termiņa un ilgtermiņa līgumu elektroenerģijas cena Dzjansu provincē samazinājās no 0,395 juaņām/kWh aprīlī līdz 0,31 juaņai/kWh jūnijā.
Jāuzsver, ka izkliedētās fotoelektriskās elektroenerģijas ražošanas iekārtas, ņemot vērā to mazo un izkliedēto raksturu, nespēj pietiekami piedalīties elektroenerģijas tirgus darījumos, un tā drīzāk pasīvi pieņem elektroenerģijas tirgus vidējo cenu. Tas nozīmē, ka tās norēķinu elektroenerģijas cena, visticamāk, būs zemāka nekā divos iepriekš minētajos elektroenerģijas cenu norēķinu modeļos.
Tāpēc, īstenojot jauno decentralizētās fotoelektriskās enerģijas politiku un jauno politiku par pilnīgu elektroenerģijas ienākšanu tirgū, lielāks patēriņš zināmā mērā nozīmē arī augstākas elektroenerģijas bāzes cenas. Tam, kurš pārvaldīs vairāk patēriņa resursu, būs lielākas iespējas projektu izvēlei. Decentralizētā fotoelektriskā enerģija ir ievadījusi arī laikmetu, kurā patēriņš ir galvenais faktors, un daži decentralizētās fotoelektriskās enerģijas izstrādātāji jau aktīvi maina savas attīstības stratēģijas.
Resursu konkurences pamatā esošā inovācija
Faktiski izkliedētā fotoelektriskā tirgus izaugsme līdz tā pašreizējam mērogam ir neatdalāma no investoru, kas atbalsta izstrādātājus, impulsa. Tomēr jaunās politikas radītā atdeves nenoteiktība ir novedusi pie investoru skaita samazināšanās. Fotoelektrisko elementu izstrādātāji ir sākuši ieviest jauninājumus savos modeļos, lai samazinātu izmaksas vai palielinātu pievienoto vērtību, un pēc tam iepazīstināt investorus ar atšķirīgām riska preferencēm, lai proaktīvi pielāgotos.
Tikmēr netehnisko izmaksu, piemēram, resursu maksu un jumta nomas maksu, samazināšana saskaņā ar politikas vadlīnijām var nodrošināt projektu nepārtrauktu īstenošanu. Tomēr tas var novest pie pārdošanas pārstāvju zaudēšanas. Kā līdzsvarot tirgus izaugsmi un izmaksu kontroli ir jauns izaicinājums izkliedētajiem fotoelektriskajiem uzņēmumiem.
Publicēšanas laiks: 2025. gada 2. jūlijs