7. janvārī Nacionālā enerģētikas pārvalde izdeva paziņojumu par “Atjaunojamās enerģijas zaļās elektroenerģijas sertifikātu pārvaldības īstenošanas noteikumiem (izmēģinājuma versija)”, ieviešot jaunus noteikumus par zaļo sertifikātu izdošanu, nodošanu, anulēšanu un saistīto pārvaldību. Saskaņā ar dokumentu zaļo sertifikātu izdevējai aģentūrai ir jāizveido zaļo sertifikātu konti attiecīgajām struktūrām, pamatojoties uz valsts zaļo sertifikātu izdošanas un tirdzniecības sistēmu, reģistrējot tādu informāciju kā zaļo sertifikātu izdošana, tirdzniecība, nodošana un anulēšana. Dokuments paredz, ka katrai provincei ir jāizveido provinces zaļo sertifikātu konts, galvenokārt, lai uzraudzītu zaļo sertifikātu izdošanu, tirdzniecību un anulēšanu administratīvajā reģionā. Tajā tiks glabāti esošie tradicionālie hidroelektroenerģijas zaļie sertifikāti, ko tīkla uzņēmumi iegādājušies patērētāju vārdā, zaļie sertifikāti, kas atbilst elektroenerģijas apjomiem, kas iekļauti atjaunojamās enerģijas ilgtspējīgas attīstības cenu noteikšanas mehānismā, un citi zaļie sertifikāti, kas nodoti bez kompensācijas. Šie konti arī atvieglos provinces enerģētikas iestāžu dalību zaļo sertifikātu tirdzniecībā, piešķiršanā vai atcelšanā, sadarbojoties ar attiecīgajām nodaļām. Attiecībā uz sertifikāciju zaļie sertifikāti netiek izsniegti par pašu saražoto un pašu patērēto elektroenerģiju no projektiem, ārpus tīkla saražoto atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanu un tīklam pieslēgto elektroenerģiju no parastajām hidroelektrostacijām, kas nodotas ekspluatācijā pirms 2023. gada 1. janvāra (izņemot). Elektroenerģijas izlāde no neatkarīgām enerģijas uzkrāšanas iekārtām nav piemērota zaļo sertifikātu izsniegšanai. Atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanas projektiem, kas aprīkoti ar enerģijas uzkrāšanas iekārtām, jāievieš atsevišķa mērīšana gan elektroenerģijas ražošanas iekārtām, gan enerģijas uzkrāšanas iekārtām. Attiecībā uz tirdzniecību tirgojamo zaļo sertifikātu apjoms tiks dinamiski pielāgots. Tīkla uzņēmumiem un elektroenerģijas tirdzniecības iestādēm, apkopojot un ziņojot par elektroenerģijas patēriņa datiem, jānorāda, vai atbilstošā zaļo sertifikātu elektroenerģija ir iekļauta ilgtspējīgas attīstības cenu norēķinu mehānismā. Attiecībā uz izkliedētiem fotoelektriskās enerģijas ražošanas projektiem, kuros projekta subjekti ir fiziskas personas un kuri iesniegti pirms “Pasākumu izkliedētas fotoelektriskās enerģijas ražošanas attīstībai un būvniecībai” (Guo Neng Fa Xin Neng Gui [2025] Nr. 7) izdošanas un ir pieslēgti tīklam un nodoti ekspluatācijā līdz 2025. gada 1. maijam, ja projekta iesniedzējs (projekta īpašnieks) un investors nav viena un tā pati persona, projekta iesniedzējs (projekta īpašnieks) var uzticēt investoram vai citām tirgus dalībniekiem apvienot dalību zaļo sertifikātu izdošanā un tirdzniecībā. Runājot par zaļo sertifikātu nodošanu, zaļie sertifikāti, kas atbilst pašražotajai un pašpatērētajai elektroenerģijai, nav tirgojami. Gadījumos, kad pašražotās un pašpatērētās elektroenerģijas ražošana un enerģijas patēriņš pieder dažādām personām, sertifikāti tiek nodoti enerģijas patērētājam, pamatojoties uz faktisko elektroenerģijas pielietojuma scenāriju. Ārpus tīkla projektiem gan elektroenerģijas pircējam, gan pārdevējam ir jāiesniedz derīgi atjaunojamās enerģijas elektroenerģijas norēķinu sertifikāti. Attiecībā uz kompensāciju, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, kad zaļo sertifikātu turētāji deklarē zaļās elektroenerģijas patēriņa kompensāciju ar zaļajiem sertifikātiem, sertifikātiem atbilstošajam ražošanas gadam ir jāsakrīt ar zaļās elektroenerģijas patēriņa gadu. Sertifikātu turētājiem ieteicams uzlabot sertifikātu un elektroenerģijas laika saskaņošanas precizitāti. Elektroenerģijas daudzumam, kas atbilst kompensācijas zaļajiem sertifikātiem, principā nevajadzētu pārsniegt faktisko elektroenerģijas patēriņu kompensācijas scenārijā. Norēķināšanas informācijas veidlapā ir iekļauta tāda informācija kā zaļo sertifikātu turētāja vārds, norakstīto zaļo sertifikātu skaits, pieteikuma scenārijs, zaļās elektroenerģijas patēriņa gads un mēnesis, kā arī atrašanās vieta.
Konkrētu saturu un interpretācijas skatiet tālāk norādītajā tekstā: Nacionālās enerģētikas administrācijas paziņojuma par “Zaļās elektroenerģijas sertifikātu atjaunojamās enerģijas (izmēģinājuma) pārvaldības īstenošanas noteikumu” izdošanu interpretācija. Lai standartizētu zaļās enerģijas sertifikātu atjaunojamās enerģijas (turpmāk tekstā — “zaļie sertifikāti”) pilna dzīves cikla pārvaldību un veicinātu zaļo sertifikātu tirgus augstas kvalitātes attīstību, Nacionālā enerģētikas administrācija nesen izdeva “Detalizētus noteikumus atjaunojamās enerģijas zaļās enerģijas sertifikātu pārvaldības (izmēģinājuma) ieviešanai” (turpmāk tekstā — “īstenošanas noteikumi”). Attiecīgais saturs tiek interpretēts šādi. 1. Izdošanas pamatojums Ķīnas Tautas Republikas Centrālās komitejas 20. plenārsesija ierosināja paātrināt jaunas enerģijas sistēmas būvniecību, proaktīvi un vienmērīgi virzoties uz priekšu un sasniedzot oglekļa emisiju maksimumu, kā arī ātri veidojot zaļās ražošanas un dzīvesveida modeļus. *Ķīnas Tautas Republikas Enerģētikas likums* nosaka, ka valsts izveido zaļās enerģijas patēriņa veicināšanas mehānismu, izmantojot tādas sistēmas kā atjaunojamās enerģijas zaļās enerģijas sertifikāti. Nacionālā enerģētikas pārvalde rūpīgi īsteno partijas Centrālās komitejas un Valsts padomes lēmumus un plānus, sadarbojoties ar attiecīgajām nodaļām, lai nepārtraukti uzlabotu zaļās enerģijas patēriņa sistēmu, kuras pamatā ir zaļie sertifikāti. 2024. gada augustā tā izdeva *Noteikumus par atjaunojamās enerģijas zaļās enerģijas sertifikātu izsniegšanu un tirdzniecību*, izveidojot pilna dzīves cikla pārvaldības mehānismu, kas aptver zaļo sertifikātu izsniegšanu, tirdzniecību, pieteikšanos un anulēšanu. 2025. gada martā sadarbībā ar Nacionālo attīstības un reformu komisiju un citām nodaļām tā publicēja *Atzinumus par atjaunojamās enerģijas zaļās enerģijas sertifikātu tirgus augstas kvalitātes attīstības veicināšanu*, vēl vairāk stimulējot pieprasījumu pēc zaļās enerģijas patēriņa un atbrīvojot zaļo sertifikātu tirgus vitalitāti. Ņemot vērā iepriekš minēto, “Īstenošanas noteikumu” formulēšana galvenokārt balstās uz trim galvenajām vajadzībām. Pirmkārt, tā mērķis ir precīzi īstenot augstākā līmeņa dizainu, pilnveidojot principus, kas izklāstīti “Noteikumos par zaļās elektroenerģijas sertifikātu izsniegšanu un tirdzniecību atjaunojamajai enerģijai”, koncentrējoties uz procesuālo normu precizēšanu tādiem galvenajiem aspektiem kā sertifikātu izsniegšana, nodošana, anulēšana, uzraudzība un informācijas pārvaldība, tādējādi nodrošinot skaidru darbības vadlīniju attiecīgajām struktūrām zaļo sertifikātu pārvaldībā. Otrkārt, tā stiprina mehānismu koordināciju un sasaisti, definējot noteikumus zaļo sertifikātu saskaņošanai ar brīvprātīgajiem emisiju samazināšanas tirgiem (CCER), ilgtspējīgiem cenu noteikšanas mehānismiem atjaunojamai enerģijai un oglekļa emisiju divkāršās kontroles politikām, nodrošinot zaļo sertifikātu vides tiesību autoritāti, unikalitāti un universālumu. Treškārt, tā tieši risina sociālās problēmas, pievēršoties un risinot konkrētus tirgus dalībniekus interesējošus jautājumus, piemēram, zaļo sertifikātu izsniegšanu pašpatēriņam un ārpustīkla projektiem, strīdu risināšanu par zaļo sertifikātu datiem un zaļo sertifikātu vides tiesību īpašumtiesību noteikšanu. “Īstenošanas noteikumu” ieviešana vēl vairāk uzlabos zaļo sertifikātu sistēmas zinātnisko precizitāti, standartizāciju un darbspēju, efektīvi aizpildot esošo normatīvo dokumentu nepilnības praktiskajā līmenī. Tam ir liela nozīme, lai veicinātu zaļo sertifikātu tirgus augstas kvalitātes attīstību, pilnībā atraisītu zaļās elektroenerģijas vides vērtību un atvieglotu visaptverošu zaļo ekonomiskās un sociālās attīstības pārveidi.
Galvenais saturs
Īstenošanas noteikumi sastāv no 10 nodaļām un 45 pantiem, kas vispusīgi precizē atbildības sadalījumu, kontu pārvaldību, zaļo sertifikātu izsniegšanu, zaļo sertifikātu nodošanu, zaļo sertifikātu pārbaudi, iebildumu izskatīšanu, informācijas pārvaldību, zaļo sertifikātu uzraudzību un citus aspektus, un izveido pilnīgu un skaidru zaļo sertifikātu dzīves cikla pārvaldības mehānismu, nodrošinot institucionālu atbalstu atjaunojamo energoresursu vides tiesību un interešu standartizētai darbībai.
Viens no tiem ir padziļināt sadarbības mehānismu. Uzlabot sadarbības mehānismu starp Nacionālo enerģētikas administrāciju un tās dispečeru aģentūrām, provinču enerģijas regulēšanas departamentiem, elektrotīklu uzņēmumiem, elektroenerģijas tirdzniecības iestādēm, elektroenerģijas ražošanas uzņēmumiem, tehniskā atbalsta vienībām utt., precizēt katras struktūras galvenos pienākumus zaļo sertifikātu pārvaldībā un stiprināt departamentu savstarpējās saiknes efektivitāti.
Otrais ir uzlabot kontu sistēmu. Izmantojot valsts zaļo sertifikātu emisijas un tirdzniecības sistēmas kontu kā autoritatīvu virsgrāmatu, pilnveidot dažādu vietējo un ārvalstu kontu funkcijas un pārvaldības prasības un izveidot standartizētus kontu pārvaldības standartus. Vienveidot provinču kontu izveidi, izveidot saiknes mehānismu starp valsts un provinču kontiem un stiprināt datu bāzi vietējā atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas patēriņam un enerģijas taupīšanai, kā arī oglekļa emisiju samazināšanai saistītajai uzskaitei.
Trešais mērķis ir standartizēt emisijas pārvaldību. Sistemātiski sakārtot zaļo sertifikātu klasifikāciju, emisijas objektus un emisijas standartus, kā arī precizēt termiņu prasības galvenajām saitēm; Pamatojoties uz pilnīgu publiskā elektrotīkla pārklājumu, tiek īpaši precizētas prasības zaļo sertifikātu pieteikšanai projektiem ar objektīviem šķēršļiem zaļo sertifikātu izsniegšanai, vēl vairāk padziļinot pilnīgu zaļo sertifikātu izsniegšanas pārklājumu jau reģistrētiem projektiem. Atbilstošo zaļo sertifikātu marķēšana un atšķiršana jaunas enerģijas ilgtspējīgas attīstības cenu noteikšanas mehānismam saskaņā ar jaunajām visaptverošās tirgus orientētās jaunās enerģijas reformas prasībām.
Ceturtkārt, precizēt nodošanas noteikumus. Precizēt zaļo sertifikātu nodošanas prasības tādos scenārijos kā zaļo sertifikātu tirgus tirdzniecība, zaļās elektroenerģijas tirdzniecība, esošās tradicionālās hidroenerģijas, pašpatēriņa un ārpus tīkla projekti, izveidot standartizētu nodošanas pārvaldību un nodrošināt skaidru zaļo sertifikātu īpašumtiesības. Ierosināt iekļaut zaļos sertifikātus tirdzniecības darbības jomā, izmantojot tirgus orientētas metodes, piemēram, zaļās enerģijas tirdzniecību un kanālu pārvades līgumus, un precizēt, ka zaļo sertifikātu cena ir lielāka par 0, efektīvi aizsargājot skaidru vides tiesību un interešu sadalījumu zaļās enerģijas starpreģionālajam patēriņam.
Piektkārt, izveidot stabilu verifikācijas mehānismu. Koncentrējoties uz vides atribūtu unikalitāti, klasificēt un precizēt verifikācijas noteikumus un vides tiesību īpašumtiesības galvenajos scenārijos, piemēram, derīguma termiņa beigu datumā, zaļās enerģijas patēriņa deklarācijā (sertifikācijā), CCER verifikācijā un reģistrācijā, konta anulēšanā utt., un ierosināt laika saskaņošanas prasības zaļās enerģijas patēriņa deklarācijai, sniedzot autoritatīvus pierādījumus turpmākai zaļās enerģijas patēriņa izsekojamībai, verifikācijai, novērtēšanai, sertifikācijai un citam darbam.
Sestkārt, izveidot stabilu iebildumu izskatīšanas mehānismu. Standartizēt principus un apstrādes procedūras iebildumiem pret zaļo sertifikātu izsniegšanu un nodošanas rezultātiem, uzlabot zaļo sertifikātu atmaksas un papildināšanas mehānismu un aizsargāt tirgus subjektu likumīgās tiesības un intereses.
Septītkārt, stiprināt informācijas uzraudzību. Galvenās prasības ir nodrošināt datu autentiskumu un izsekojamību, precizēt attiecīgo vienību datu pārvaldības pienākumus, noteikt soda pasākumus par nelikumīgu un neatbilstošu rīcību, stiprināt uzticamības stimulus un ierobežojumus negodīgumam, kā arī izveidot stabilu aizsardzības līniju zaļo sertifikātu tirgum.
3. Pēc Īstenošanas noteikumu oficiālās izdošanas Nacionālā enerģētikas pārvalde pievērsīsies šādiem trim darba aspektiem.
Viens no tiem ir veicināt kopīgu ieviešanu. Zaļo sertifikātu izsniegšana. Organizācija koordinē un vada Nacionālās enerģētikas pārvaldes dispečeru aģentūras, elektrotīklu uzņēmumus, elektroenerģijas tirdzniecības iestādes, atjaunojamās enerģijas informācijas pārvaldības centrus un citas vienības, lai kopīgi veiktu zaļo sertifikātu pilna dzīves cikla pārvaldību, nodrošinot, ka izsniegšanas, nodošanas, pārbaudes, iebildumu izskatīšanas un uzraudzības darbs tiek veikts standartizētā un sakārtotā veidā saskaņā ar īstenošanas noteikumiem.
Otrais ir stiprināt sistēmas atbalstu. Nepārtraukti padziļināt valsts zaļo sertifikātu izsniegšanas un tirdzniecības sistēmas optimizāciju un modernizāciju, stiprināt sistēmas funkciju uzbūvi un starpplatformu mijiedarbības efektivitāti, kā arī koncentrēties uz masveida izsniegšanas, tirdzniecības un pārsūtīšanas datu efektīvas apstrādes nodrošināšanu jaunajā situācijā, kad zaļo sertifikātu izsniegšana ir pilnībā aptverta un zaļo sertifikātu tirgus tiek attīstīts augstas kvalitātes. Stiprināt zaļo sertifikātu izsekojamību un viedās statistiskās analīzes iespējas, kā arī nodrošināt stabilu un efektīvu sistēmas atbalstu dažādu Īstenošanas noteikumu noteikumu īstenošanai.
Trešais ir dinamiskās novērtēšanas optimizācija. Rūpīgi uzraudzīt “Īstenošanas noteikumu” ieviešanu, regulāri uzraudzīt un analizēt zaļo sertifikātu tirgus darbību, nekavējoties reaģēt uz attiecīgo vadības nodaļu, tirgus subjektu un pētniecības iestāžu pamatotajām bažām, pētīt un risināt jaunas situācijas un problēmas, kā arī nepārtraukti uzlabot zaļo sertifikātu pārvaldības sistēmu.
Publicēšanas laiks: 2026. gada 9. janvāris