Fotoelektriskā (FV) nozare kalpo par galveno pīlāru, lai Ķīna sasniegtu savus "divkāršā oglekļa" mērķus un izveidotu jaunu energosistēmu. Tā tagad ir ieguvusi globālu vadošo pozīciju un attīstījusi pilnīgas paškontroles iespējas. Tomēr nozare jau sen saskaras ar tādām problēmām kā nepietiekama koordinācija starp ražošanu un lietošanu, neatbilstība starp ražošanas jaudu izkārtojumu un tīkla nestspēju, kā arī bieži jaudas pārpalikuma un trūkuma cikli, kas nopietni kavē nozares kvalitatīvu attīstību. Apvienojumā ar ģeopolitisko turbulenci un tirdzniecības protekcionisma pieaugumu pēdējos gados ir saasinājusies "involucionārā" konkurence nozarē. FV ražošanas jaudu apjoms divas reizes pārsniedz pieprasījumu, un zemās cenas un nekārtīgā konkurence ir novedusi pie ievērojamiem zaudējumiem, kas divus gadus pēc kārtas pārsniedz 100 miljardus juaņu visai nozarei. Kapitāla tirgū visas nozares kopējā tirgus vērtība ir samazinājusies par gandrīz 4 triljoniem juaņu salīdzinājumā ar tās vēsturisko maksimumu. Ja šī tendence turpinās izplatīties, tā var izraisīt virkni ķēdes reakciju, radot draudus valsts finansiālajai drošībai. Šogad Nacionālais tautas kongress un Ķīnas Tautas politiskā konsultatīvā konference ir izvirzījušas atbilstošus ieteikumus, lai iekļautu PV ražošanas nozari enerģētikas nozares pārvaldībā.
2025. gada janvārī Nacionālā attīstības un reformu komisija izdeva “Paziņojumu par tirgus orientētas atjaunojamās enerģijas tīklam pieslēgtas elektroenerģijas cenu reformas padziļināšanu, lai veicinātu augstas kvalitātes atjaunojamās enerģijas attīstību” (FGNJ [2025] Nr. 136), kura mērķis ir veicināt atjaunojamās enerģijas tīklam pieslēgtas elektroenerģijas pilnīgu integrāciju elektroenerģijas tirgū, cenām veidojoties tirgus darījumu rezultātā, kam ilgtermiņā ir pozitīva nozīme. Tomēr kā valsts mēroga dokuments, konkrētās īstenošanas detaļas ir atstātas katras provinces (pilsētas, rajona) ziņā, kā rezultātā daudzviet ir neskaidra politika. Saskaroties ar politikas nenoteiktību un darbības riskiem, ko rada krasas elektroenerģijas cenu svārstības pēc atjaunojamās enerģijas ienākšanas tirgū, daudziem uzņēmumiem ir nācies palēnināt vai apturēt jaunu projektu izstrādi un būvniecību, kā rezultātā 2025. gadā mājsaimniecību fotoelektrisko (FV) uzstādīto jaudu pieaugums ir stagnējis, bet 2026. gadā pirmo reizi pēdējos gados tas var būt negatīvs.
Tikmēr, ģeopolitisku faktoru ietekmē un ASV centienu piesaistīt ražošanas nozaru atgriešanos stimulējot, Ķīnas ārvalstu fotoelektrisko (FV) moduļu ražošanas jauda ir ievērojami palielinājusies, pārsniedzot 100 GW. FV ražošanas nozaru pieaugums ASV un Indijā ir samazinājis mūsu starptautisko tirgu, un eksports ilgtermiņā var stagnēt. Tā ietekmē Ķīnas FV moduļu eksports 2025. gadā samazinājās līdz 2,1 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un paredzams, ka turpmākajos gados tas uzrādīs nulles vai nelielu pieaugumu. Ņemot vērā spiedienu gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū, tas ir līdzīgi kā visa nozares nodarītā kaitējuma palielināšana. Ja pieprasījums šogad turpinās samazināties, visa nozare turpinās ciest zaudējumus, un, visticamāk, vēl vairāk saasināsies "involucionārā" konkurence.
Izšķirošajā laikā, kad valsts pilnībā virzās uz "divkāršā oglekļa" mērķu sasniegšanu, fotoelektrisko (FV) nozari vairs nevajadzētu pārvaldīt kā vispārēju ražošanas nozari. Tā vietā tai vajadzētu labāk aizsargāt savu iedibināto vadošo pozīciju globālajā konkurencē, pievērst lielāku uzmanību tās svarīgajai lomai Ķīnas enerģētikas transformācijā un tās ievērojamajai stratēģiskajai nozīmei valsts enerģētikas un ārvalstu valūtas drošībā. Ņemot vērā iepriekš minēto, FV ražošanas procesa iekļaušana enerģētikas nozares pārvaldībā var panākt sinerģiju starp ražošanu un pielietojumu, vienādu uzsvaru uz drošību un transformāciju, kā arī vienotu politiku un uzraudzību FV nozarē. Valstij tā ir Ķīnas enerģijas pārvaldības sistēmas modernizācija, kuras pamatā ir izmaiņas enerģijas struktūrā un enerģētiskās drošības apsvērumi, un svarīga garantija "divkāršā oglekļa" mērķu īstenošanas un augstas kvalitātes valsts attīstības atbalstam. Šajā nolūkā tiek ierosināti šādi ieteikumi:
Pirmkārt, tiek ieteikts iekļaut fotoelektrisko elementu ražošanas procesu enerģētikas sektora vispārējā plānošanā un pārvaldībā. Nacionālajai attīstības un reformu komisijai un Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrijai būtu jāuzņemas vadošā loma fotoelektrisko elementu ražošanas nozares pārvaldības koordinēšanā, un koordināciju un sadarbību nodrošinātu Nacionālais enerģētikas departaments, Tirgus regulēšanas valsts administrācija, Ekoloģijas un vides ministrija un citas ministrijas un komisijas. Fotoelektrisko elementu ražošanas jauda būtu jāsaskaņo ar enerģētikas attīstību un elektrotīklu būvniecību, un būtu jāizveido sadarbības saiknes mehānisms "ražošana-pielietojums-patēriņš".
Otrkārt, tiek ieteikts atsaukties uz tradicionālās enerģētikas nozares vadības nobriedušo pieredzi un izveidot fotoelektrisko iekārtu ražošanas tirgus regulēšanas mehānismu, pamatojoties uz Ķīnas Tautas Republikas Enerģētikas likumu. Sasaistīt fotoelektrisko iekārtu ražošanas jaudu darbību ar valsts fotoelektrisko iekārtu plānošanu un eksporta pieprasījumu un izveidot dinamiska līdzsvara mehānismu, kas "iestata ražošanu atbilstoši pieprasījumam". Uzlabot cenu regulēšanas sistēmu fotoelektrisko iekārtu ražošanas pusē, izveidot cenu brīdināšanas mehānismu, veikt cenu intervences pasākumus un ārkārtas pasākumus, ja nepieciešams, un izveidot riska mehānismu, lai novērstu un reaģētu uz neparastām tirgus cenu svārstībām.
Treškārt, tiek ierosināts izveidot vienotu valsts mēroga uzraudzības platformu un uzlabot ārkārtas reaģēšanas un pārpalikuma uzraudzības sistēmu. Jāizveido fotoelektriskās ražošanas darbības uzraudzības sistēma, lai uzraudzītu tādus datus kā ražošanas jauda, izlaide, cena, enerģijas patēriņš un kvalitāte, kā arī aprites, sadales un patēriņa darbības dinamika. Izejvielu posms, kas atrodas visaugstāk fotoelektriskās ražošanas procesā, polisilīcijs, jāiekļauj valsts enerģētiskās drošības rezervju sistēmā. Lai uzlabotu rūpniecības ķēdes noturību, jāizveido ārkārtas reaģēšanas mehānisms izejvielu piegādei un uzglabāšanai ekstremālās situācijās.
Publicēšanas laiks: 2026. gada 9. marts