1. Par tendenci kļūst atteikties no uz politiku balstītas “elektroenerģijas cenu noteikšanas atkarībā no lietošanas laika”. Līdz 2025. gada beigām Nacionālā attīstības un reformu komisija un Nacionālā enerģētikas pārvalde secīgi izdeva “Paziņojumu par labu darbu vidēja termiņa un ilgtermiņa elektroenerģijas līgumu parakstīšanā un izpildē 2026. gadam” un “Vidēja termiņa un ilgtermiņa elektroenerģijas tirgus pamatnoteikumus”, kuros abos skaidri norādīts:
Principā tiešie tirgus dalībnieki vairs neieviesīs valdības noteikto elektroenerģijas cenu noteikšanu atkarībā no lietošanas laika.
Optimizēt vidēja termiņa un ilgtermiņa elektroenerģijas cenu noteikšanas mehānismu. Visiem reģioniem jānodrošina saskaņotība starp elektroenerģijas cenu noteikšanas politiku atbilstoši maksimālās un maksimālās slodzes patēriņa laika posmam un tirgus darījumu elektroenerģijas cenu noteikšanu. Principā tiešajiem tirgus dalībniekiem vairs netiks piemērota valdības noteiktā elektroenerģijas cenu noteikšana atbilstoši patēriņa laikam. Abas vidēja termiņa un ilgtermiņa līgumu puses tiek mudinātas parakstīt līgumus, kas atbilst tirgus piedāvājumam.
Uzņēmējdarbības subjektiem, kas ir tieši iesaistīti tirgus darījumos, vairs nebūs mākslīgu noteikumu par elektroenerģijas cenu līmeni un laika periodu atkarībā no lietošanas laika. Tīkla aģenta elektroenerģijas iepirkumu lietotājiem valdības cenu departaments koordinēs un optimizēs maksimālās un zemās slodzes laika periodu sadalījumu un cenu svārstību attiecību, pamatojoties uz tūlītējās tirdzniecības tirgus cenu līmeni.
Pēc tam, vidēja termiņa un ilgtermiņa darījumu ieviešanas detaļās 2026. gadam Liaoningas, Sičuaņas, Šaaņsji, Juņnaņas, Henaņas un Šaņsji provincēs, tika skaidri un bez izņēmuma norādīts, ka elektroenerģijas patēriņa cenu līmenis un laika periods vairs netiks mākslīgi noteikts uzņēmumiem, kas tieši piedalās tirgus darījumos. Tas nenozīmē, ka elektroenerģijas patēriņa cenas izzudīs, bet gan to, ka to veidošanās mehānisms ir būtiski mainījies – no "valdības cenu noteikšanas" uz "tirgus cenu noteikšanu". Elektroenerģijas piedāvājuma un pieprasījuma attiecību un uz tirgu orientētu darījumu ietekmē maksimālās, normālās un ārpus maksimālās slodzes elektroenerģijas cenas dabiski veidosies atbilstoši tirgus pieprasījumam un piedāvājumam, un elektroenerģijas cenu svārstības precīzāk atspoguļos reāllaika tirgus apstākļus.
Tomēr tirgū balstītā elektroenerģijas cenu noteikšana pēc lietošanas laika (TOU) ir radījusi arī divus būtiskus izaicinājumus tradicionālo rūpniecisko un komerciālo enerģijas uzkrāšanas sistēmu "pīķa-ielejas arbitrāžas" modelim.
Laika stratēģija ir neelastīga, apgrūtinot elektroenerģijas pieprasījuma saskaņošanu. Tradicionālās enerģijas uzkrāšanas sistēmas bieži veic fiksēta laika uzlādi un izlādi, kas apgrūtina sasaisti ar lietotāju faktisko elektroenerģijas patēriņa līkni. Īpaši scenārijā “fotoelektriskā + enerģijas uzkrāšana” elastīgu pielāgošanas iespēju trūkums var viegli novest pie zemas enerģijas uzkrāšanas izmantošanas vai nespējas apmierināt elektroenerģijas pieprasījumu.
2) Elektroenerģijas cenu svārstīgums pastiprinās, apgrūtinot arbitrāžu. Tā kā elektroenerģijas cenas ir atkarīgas no lietošanas laika un brīvā tirgus, elektroenerģijas cenas var svārstīties ik stundu vai pat 15 minūtes, un maksimālās elektroenerģijas cenas sasniedz vairāk nekā 1 juaņu/kWh. Augstas fotoelektriskās enerģijas ražošanas periodos var rasties pat negatīvas elektroenerģijas cenas. Tradicionālajām fiksētās cenas stratēģijām ir grūti pielāgoties tik sarežģītai elektroenerģijas cenu videi. Tātad, kā rūpnieciskajai un komerciālajai enerģijas uzglabāšanai saskaņā ar jauno elektroenerģijas tirgus mehānismu vajadzētu meklēt jaunus vērtības piedāvājumus?
II. No “pīķa-ielejas arbitrāžas” līdz “mikrotīkla līdzsvarotājam” Pieredze nobriedušos elektroenerģijas tirgos Eiropā rāda, ka, jo augstāka ir tirgus attīstības pakāpe, jo plašāki ir pielietojuma scenāriji un jo izteiktāka kļūst enerģijas uzkrāšanas sistēmu vērtība. To loma attīstās no vienkārša “pīķa-ielejas arbitrāžas rīka” līdz “inteliģentam līdzsvarotājam izkliedētiem fotoelektriskiem un enerģijas uzkrāšanas mikrotīkliem”.
1. Polija: Lietotāju vidējais elektrības rēķins ir samazinājies par 50 %, un fotoelektrisko (FV) ieņēmumu pieaugums ir vērojams par vairāk nekā 200 %! Kopš 2025. gada Polijas Elektroenerģijas birža ir ieviesusi dinamisko elektroenerģijas cenu noteikšanu, kur cenas svārstās reāllaikā. Mājsaimniecības lietotājs galvaspilsētā Varšavā uzstādīja Siggy enerģijas uzkrāšanas sistēmu, kas aprīkota ar mākslīgā intelekta plānošanas stratēģijām, izveidojot nelielu intelektuālu FV uzkrāšanas mikrotīklu. Fiksētās elektroenerģijas cenu noteikšanas periodā FV iepirkuma tarifs bija tikai 0,22–0,44 zloti par kWh. Pēc pārejas uz dinamisko elektroenerģijas cenu noteikšanu un intelektuālās FV uzkrāšanas sistēmas integrēšanas, izmantojot enerģijas uzkrāšanas un intelektuālās plānošanas stratēģijas, bija iespējams “uzkrāt elektroenerģiju” zemu cenu periodos un “atbrīvot” augstu cenu periodos, tādējādi panākot elektroenerģijas izmaksu ietaupījumus un ieņēmumu pieaugumu. Viena gada darbības dati liecina, ka lietotāja elektroenerģijas iepirkuma izmaksas ir samazinājušās līdz aptuveni 0,55 zlotiem par kWh, kas ir samazinājums par gandrīz 50 %; Vidējais FV iepirkuma tarifs ir pieaudzis līdz 1,09 zlotiem par kWh, ienākumi ir palielinājušies par 220–300 %, un pašpatēriņa līmenis ir pieaudzis par vairāk nekā 200 %.
2. Zviedrija: Viedās PV-ESS sistēmas samazina lietotāju elektrības rēķinus vidēji par 52,7 %! Lai gan viens projekts Polijā var būt atsevišķs gadījums, statistikas dati no vairāk nekā 2500 projektiem Zviedrijā ir plašāk reprezentatīvi. Nesen Siger New Energy veica sistemātisku vairāk nekā 2500 viedo PV-ESS projektu darbības datu analīzi Zviedrijā un atklāja, ka lietotāju elektrības rēķini ir samazinājušies vidēji par 70,3 %! Zviedrijas elektroenerģijas tirgus ir sadalīts četros reģionos (SE1–SE4), pamatojoties uz tīkla darbības struktūru, un vairāk nekā 2500 neatkarīgu projektu ir izvietoti pa šiem četriem reģioniem. Visi lietotāji ir sarindoti no zemākajiem līdz augstākajiem faktiskajiem ienākumiem, kā parādīts attēlā zemāk.
Dati liecina, ka lietotāju vidējais elektrības rēķinu samazinājums ir par 70,3 %, bet vidējais samazinājums ir 52,7 %. Šī atšķirība neizriet no atsevišķu noviržu ietekmes, bet gan no tā, ka daži lietotāji reģionos ar lielāku elektroenerģijas cenu svārstīgumu ir sasnieguši ievērojami lielākus ietaupījumus.
1. Uz mākslīgo intelektu balstīta viedā dispečervadība: Izpratne par elektroenerģijas cenām un elektroenerģijas patēriņu, lai samazinātu izmaksas un uzlabotu efektivitāti dinamiskā elektroenerģijas cenu noteikšanas vidē, nav panākama bez dziļas mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanas. Viedā fotoelektriskā un enerģijas uzkrāšanas sistēma, izmantojot vairāku modeļu sapludināšanu un pastiprināšanas mācīšanos, sasniedz šādas pamatiespējas:
1) Slodzes profilēšanas apguve: nepārtraukta katra projekta elektroenerģijas patēriņa raksturlielumu apguve, slodzes maksimumu, nakts elektroenerģijas patēriņa modeļu, atšķirību starp darba dienām un svētku dienām u. c. identificēšana, lai izveidotu personalizētu slodzes profilu.
2) Fotoelektriskās enerģijas ražošanas prognozēšana: Apvienojiet meteoroloģiskos datus, lai precīzi prognozētu fotoelektriskās enerģijas ražošanu;
3) Elektroenerģijas cenu tendenču prognozēšana: prognozēt elektroenerģijas cenu svārstības, pamatojoties uz tirgus datiem, un izstrādāt optimālas uzlādes un izlādes stratēģijas;
4) Ritošā optimizācija un elastīgi iestatījumi: vairāku modeļu apvienošanas stratēģijas izmantošana, laika apstākļu prognozēšanas un slodzes uzvedības modelēšanas apvienošana un optimālu plānošanas ceļu izveide, izmantojot pastiprināšanas mācīšanos un fizisko simulāciju; vienlaikus atbalstot ikdienas stratēģijas pielāgošanu un nodrošinot personalizētu plānošanu, pamatojoties uz lietotāja vēlmēm. Nākotnē, attīstoties mākslīgā intelekta modeļiem un nepārtraukti optimizējot algoritmu stratēģijas, fotoelektriskās un enerģijas uzkrāšanas sistēmas pāries no “lietojamām” uz “labi izmantotām”, palīdzot vairāk lietotājiem sasniegt patiesi inteliģentu enerģijas izmantošanu un ilgtermiņa ieguvumus.
IV. Viedais fotoelektriskais un enerģijas uzkrāšanas mikrotīkls, kas nodrošina nulles oglekļa emisijas rūpnīcas! Ķīnas 15. piecu gadu plānā ir skaidri ierosināta izkliedētu energoresursu attīstība un nulles oglekļa emisijas rūpnīcu un parku būvniecība. 2025. gada decembrī Nacionālā attīstības un reformu komisija, Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrija un Nacionālā enerģētikas pārvalde kopīgi paziņoja par 52 valsts līmeņa nulles oglekļa emisijas parkiem. 2026. gada janvārī Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrija un vēl četri departamenti publicēja "Vadlīnijas par nulles oglekļa emisijas rūpnīcu būvniecību", ierosinot līdz 2027. gadam izveidot un uzbūvēt vairākas nulles oglekļa emisijas rūpnīcas septiņās galvenajās nozarēs, tostarp fotoelektrisko elementu, litija akumulatoru un automobiļu nozarē; un līdz 2030. gadam paplašināties līdz 12 galvenajām nozarēm. Var prognozēt, ka nulles oglekļa emisijas rūpnīcas un parki, kas koncentrējas uz "elektroenerģijas slodzi", nākotnē kļūs par vienu no galvenajiem jaunās enerģijas scenārijiem. Tādi modeļi kā tiešs zaļās elektroenerģijas pieslēgums un viedie mikrotīkli pavērs ievērojamas attīstības iespējas un kļūs par nozīmīgiem jaunās enerģijas attīstības modeļiem. Saskaņā ar šiem scenārijiem un modeļiem to pamatprasības lielā mērā atbilst lietotāju prasībām Polijā un Zviedrijā: sasniegt optimālas elektroenerģijas izmaksas pilnībā uz tirgu orientētā dinamiskā elektroenerģijas cenu noteikšanas vidē. Pieredze ārvalstu tirgos liecina, ka viedie fotoelektriskie un enerģijas uzkrāšanas mikrotīkli var efektīvi samazināt lietotāju elektroenerģijas izmaksas un palielināt fotoelektrisko projektu atdevi; turklāt, jo lielākas ir elektroenerģijas cenu svārstības, jo labāki ir ieviešanas rezultāti! Pašlaik vairāk nekā 17 000 elektrostaciju visā pasaulē ir ieviesušas mākslīgā intelekta modeļus, aptverot dinamiskās elektroenerģijas cenu noteikšanas piekļuves scenārijus 47 valstīs, veidojot daudzlīmeņu un ieviešamu mākslīgā intelekta lietojumprogrammu sistēmu.
Secinājums
Atvadāmies no fiksētās, uz politiku balstītās elektroenerģijas cenu noteikšanas, kas balstīta uz lietošanas laiku, un laipni lūdzam tirgus orientētas un dinamiskas elektroenerģijas cenu noteikšanas laikmetā. Šīs nav fotoelektrisko (FV) un enerģijas uzkrāšanas sistēmu vērtības beigas, bet gan viedās enerģijas laikmeta patiesais sākums. Pateicoties mākslīgā intelekta plānošanai un mikrotīklu koordinācijai, FV un enerģijas uzkrāšanas sistēmas attīstās no vienkāršām "enerģijas uzkrāšanas ierīcēm" par "viediem enerģijas balansētājiem", gūstot vērtību svārstību laikā un pārveidojot nākotni, izmantojot pārmaiņas.
Publicēšanas laiks: 2026. gada 23. janvāris